Saskaņā ar EP direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti ES līdz 2020.g. beigām jāpāriet uz gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību, tādēļ VNPC Nr. 1 "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra izveide (ietverot arī Transporta un mašīnbūves centra attīstību)" ietvaros ir izveidota jauna starpdisciplināra zinātnieku grupa, lai izstrādātu sistēmiskus risinājumus direktīvas nostādņu sekmīgai ieviešanai Latvijas klimatiskajos apstākļos.

Uz prototipu bāzes tiek izstrādāta koncepcija un risinājumi energoefektīvai ēku A kategorijas telpu mikroklimata un kvalitatīvas dzīves vides mikrobioloģisko un ķīmisko apstākļu nodrošināšanai, izvērtējot pasīvo elementu sistēmu (fāžu maiņas materiāli, dubultās fasādes, vakuuma un gēla paneļi, solārie akumulatori, ģeotermālā ventilācija u.c.) izmantošanas iespējas, ietverot tajos Latvijā pieejamo atjaunojamo resursu (ģeotermālie, vējš, saule u.c.) optimālu vadību un izmantošanu, kā arī ievērojot būvkonstrukciju raksturlielumu termisko un mitruma dinamiku, to īpašību atkarību no apstākļiem un izvērtējot sistēmu un konstruktīvo risinājumu ilgtspēju.

Tiek veidots jauns nestacionārs ēku energoefektivitātes un telpu mikroklimata nodrošināšanas sistēmas multifizikāls matemātiskais modelis un programmatūra, kas apraksta dažādos savstarpēji saistītos siltuma, vielas apmaiņas un fāzu pāreju procesus, kurus nepieciešams ņemt vērā zema energopatēriņa ēku analīzei. Dažādie modeļa aspekti tiks eksperimentāli verificēti, veicot monitoringu Latvijas klimatiskajos apstākļos gan esošajā eksperimentālajā poligonā, izveidojot un izmēģinot tur dažādus jaunus pasīvo un aktīvo ēku sistēmu, kā arī būvkonstruktīvos risinājumus, kas sekmē pozitīvās enerģijas (energy plus) un inteliģento (smart meters) ēku tehnoloģiju ieviešanu Latvijā.

Projekta realizācijai izveidota jauna starpnozaru zinātnieku grupa, sekmējot fizikas, matemātikas, inženierzinātņu, bioloģijas un ķīmijas speciālistu problēmorientētu sadarbību. Šajos pētījumos, radot jaunus procesu matemātiskās modelēšanas instrumentus, analizējot fizikālos, bioloģiskos un ķīmiskos procesus, izstrādājot kompleksus energoefektīvus risinājumus un pārbaudot to lietojamības dažādos aspektus, kā arī veicot modeļu eksperimentālu verifikāciju un attīstot monitoringa un modelēšanas metodikas attīstību, tiek sekmēta sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem, kas strādā būvtehnoloģiju, būvkonstrukciju un būvmateriālu ražošanas jomās, tai skaitā potenciāli sekmējot arī to produktu kvalitāti un eksportspēju.

Projektā piedalās 11 dažādu zinātnes nozaru pētnieki ar doktora grādu, grāda pretendenti un doktoranti, tādējādi nodrošinot sabalansētas zināšanu un pieredzes savstarpējās apmaiņas iespējas starpnozaru pētnieciskajā grupā. Projekta komandā mērķtiecīgi apvienojot pētniekus ar būtiski atšķirīgu izglītību un praktiskā pētnieciskā darba pieredzi (fiziķi, būvinženieri, ķīmiķi un mikrobiologi) un ar eksperimentālo un matemātiskās modelēšanas darbu prasmēm, tiek nodrošināta vispusīga pieeja un sinerģētiski efekti kompleksās problēmas risinājumā.

Projekta zinātniskajam vadītājam A. Jakovičam ir ilggadīga pieredze dažādu zinātnisko pētījumu projektu vadībā, t.sk., praktiskās ievirzes pētniecībā cieši sadarbojoties ar industrijas partneriem dažādās valstīs (skat. arī www.modlab.lv) un sekmīgā ES līdzfinansētu projektu vadībā:

• 2006-2007.g. ESF projekts "Augstskolu pasniedzēju kompetenču paaugstināšana moderno tehnoloģiju fizikālo procesu datormodelēšanā", kur matemātiskās modelēšanas prasmes lietojumiem tehnoloģiju jomā apguva 20 dažādu Latvijas augstskolu pasniedzēji;
• 2011-2013.g. ERAF projekts "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi".

Visu darba grupas pētnieku saraksts ir atrodams sadaļā KOMANDA

Projekta realizētājs LU VTPMML ir VNPC Nr. 1 "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī Transporta un mašīnbūves apakšcentra attīstību)" dalībnieks un projekta sadarbības partneris - Rīgas tehniskā universitāte ir šī paša VNPC Nr. 1 vadošā organizācija. Partneru sadarbība projekta ietvaros ir tieši saistīta ar šī VNPC Nr. 1 mērķu sasniegšanu, samazinot energopatēŗinu un paaugstinot ēku energoefektivitāti, lai veicinātu EP Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti izpildi Latvijā un sekmētu tur nospraustā mērķa – gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību Latvijā no 2021.g. sekmīgu izpildi.

Šis pētījumu projekts turpina 2011-2013.g. realizētā ERAF projekta "ES energoefektivitātes un optimāla telpu mikroklimata prasībām atbilstoša kompozīta ēkas ārsienas konstruktīvā risinājuma no vietējām izejvielām izstrāde, izmantojot multifizikālās modelēšanas metodi" pētījumus, kā arī izmanto un tālāk attīsta tā rezultātus un izveidoto pētniecisko bāzi – programmatūru un eksperimentālo poligonu.

Saskaņā ar EP direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti līdz 2021.g. ES jāpāriet uz gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību. Direktīvas realizācijai Latvijā 2012.g. decembrī pieņemts jauns ēku energoefektivitātes likums un 2013.g. arī tā uzstādījumus konkretizējošie normatīvie akti:

• nosakot ēku energoklasifikāciju un definējot nosacījumus gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvijā;
• apstiprinot jaunu ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku, kas izmantojama arī zema energopatēriņa ēkām Latvijas klimatā;
• veicinot zema energopatēriņa ēku būvi un maksimālu Latvijā pieejamo atjaunojamo resursu izmantošanu.

Līdz tam Latvija bija viena no 3 ES valstīm, kurā nebija oficiālas ēku energoefektivitātes (kWh/m² vai kWh/m³) klasifikācijas skalas un ikdienas praksē tika lietota, no citām valstīm aizgūta klasifikācija ar savā starpā nesalīdzināmiem kritērijiem, kā arī termini "zaļā" un "ekoloģiskā" būvniecība, pasīvās ēkas u.c. uz marketingu orientēti apzīmējumi bez skaidra definējuma Latvijas klimatam. Esošā ēku energoefektivitātes aprēķina metode (2013.g. MK Noteikumi Nr. 348) ir tieši izmantojama tikai ēkām ar gada apkures siltuma patēriņu virs 50 kWh/m² gadā un neļauj realizēt sistēmisku analīzi, ievērojot arī dinamiskos efektus apsildē, dzesēšanā un ventilācijā, kas būtiski zema energopatēriņa ēkām, it īpaši Latvijas klimatā ar izteiktām diennakts temperatūras svārstībām un lielu gaisa mitrumu. Tādēļ praksē zema energopatēriņa ēku aprēķiniem tiek izmantotas arī no citām valstīm aizgūtas metodikas un programmas (piem., PHPP), kuras neatbilst Latvijas normatīvajiem dokumentiem un nav adaptētas Latvijas klimatam. Uz šādu atšķirīgu aprēķinu pamata izdotās ēku energoefektivitātes "pases" vai "pasīvo ēku sertifikāti" nevar kalpot vienotas energoefektīvās būvniecības stimulēšanas sistēmas izveidei valstī.

Klimatam un pieejamajiem vietējiem resursiem ir ļoti būtiska loma arī prioritāri attīstāmo un efektīvi izmantojamo

• atjaunojamo resursu;
• ēku apkures, dzesēšanas un ventilācijas sistēmu;
• būvkonstruktīvo risinājumu;
• un būvmateriālu veidiem.

Modernās metodes, risinājumus, sistēmas un materiālu izvēli nevar tieši pārņemt no citām valstīm, jo būtiski atšķiras gan klimatiskie apstākļi, pieejamie atjaunojamie resursi, un vietējās izejvielas, gan arī sociāli ekonomiskā situācija un esošā apbūves struktūra. Tā kā aptuveni 60% enerģijas patēriņa valstī ir saistīti ar ēku sektoru, tad zinātniski pamatota un Latvijas apstākļiem piemērota EP direktīvas 2010/31/ES ieviešana ir izšķiroša kopējā energopatēriņa samazināšanai un LR stratēģiskajos dokumentos definēto mērķu sasniegšanai.

Līdztekus ar energoefektivitāti ēkās jānodrošina:

• augstākās (A kategorijas) telpu mikroklimats;
• dzīves vide cilvēkam ar pēc iespējas mazāku mikrobioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma līmeni;
• būvkonstrukciju un ēkas sistēmu ilgtspēja klimatisko un mikrobioloģisko iedarbību aspektā.

Minētās dzīves vides un tās ilgtspējas prasības bieži ir pretrunā ar vēlmi sasniegt maksimālu energoefektivitāti, piem., ventilācijas intensitātes pieaugums būtiski palielina enerģijas zudumus, bet savukārt samazina mitruma un CO2 līmeni, nevēlamo vielu koncentrāciju gaisā un var novērst nevēlamu mikroorganismu attīstību. Būtisks ir tieši primāro energoresursu patēriņš. Lai saprātīgi sabalansētu šīs prasības, nepieciešams izvērtēt un salīdzināt dažādu ēku nodrošināšanas sistēmu un būvkonstruktīvo risinājumu piemērotību Latvijas klimatam un, attīstot modelēšanas un eksperimentālās metodikas, izstrādāt sabalansētus sistēmiskus risinājumus gandrīz nulles patēriņa ēkām Latvijā.

Lai atlasītu energoefektīvas ēku sistēmas un būvkonstruktīvos risinājumus, kā arī pārbaudītu to piemērotību Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, projektā tiek izveidoti jauni atbilstošos procesus aprakstoši nestacionāri multifizikālie matemātiskie modeļi, kas ietver dažādos savstarpēji saistītos siltuma, vielu apmaiņas un fāzu pāreju procesus, ievērojot arī būtisko materiālu īpašību atkarību no vides parametriem (piem., temperatūra un mitrums) un nelineāros efektus (piem., starojums).

Realizējot sistēmisku pieeju modeļu kopums, izmantojot atbilstošas skaitliskās metodes un nepieciešamos koda bloki tiek implementēti programmatūrā, kas ļauj izpētīt arī energoefektivitātei un būvkonstrukciju ilgtspējai būtiskos dinamiskos efektus. Tas nepieciešams, jo zema energopatēriņa ēku efektivitātes analīze un uzticama prognoze nav iespējama tikai uz līdz šim izmantoto vienkāršoto siltuma bilances modeļu bāzes. Izstrādāto modeļu būtiskie aspekti tiek verificēti, izmantojot risinājumus vienkāršotām nostādnēm, kā arī veicot mērījumus laboratorijas apstākļos (piem., vēja un solārās enerģijas sistēmām) un monitoringu testēšanas stendos Latvijas klimatā.

Šādi izstrādātie modelēšanas rīki un aprobētās ķīmisko un mikrobioloģisko analīžu metodikas tiek izmantotas, lai padziļināti kvantitatīvi izvērtētu atlasīto ēku sistēmu un būvkonstruktīvo risinājumu piemērotību un energoefektivitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos, augstākās (A) kategorijas telpu mikroklimata nodrošināšanai maksimāli izmantojot pasīvo elementu sistēmas (fāzu maiņas materiālus, dubultās fasādes, solāros akumulatorus, iztvaikotājus/kondensatorus, ģeotermālo ventilācija u.c.) un izvērtējot Latvijai raksturīgo atjaunojamo resursu (ģeotermālie, Saule, koksne, u.c.) optimālas izmantošanas iespējas.

Būtisks aspekts ir dažādo, galvenokārt no vietējām izejvielām (koks un tā izstrādājumi, māls, smilts, ģipsis, cements u.c.) veidoto ārējo norobežojošo konstrukciju risinājumu energoefektivitātes dinamikas un ilgtspējas izpēte, ievērojot termisko inerci un mitruma svārstības tajos tipiskos piejūras klimata apstākļos ar izteiktām temperatūras, mitruma, vēja, solārā starojuma svārstībām diennakts un sezonālajos ciklos.

Šāda multidisciplināra pieeja, kombinējot

• fizikālās, būvinženierijas, ķīmiskās, mikrobioloģiskās metodes un atbilstošo pētnieciskās grupas dalībnieku pieredzi;
• matemātisko modelēšanu;
• mērījumus;
• testēšanu un
• ilgtermiņa monitoringu

un, ievērojot projekta pieteicēju līdzšinējo izstrādņu pieredzi (t.sk., pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma izstrādājot energoefektivitātes aprēķina programmas EfA un EfA2), garantē iespēju sasniegt plānotos rezultātus un sniegt zinātniski pamatotu informāciju praktisku risinājumu izstrādei būvniecības nozares speciālistiem un stratēģisku lēmu pieņemšanai, veidojot ēku energoefektivitātes politiku.

Vispārīgais mērķis:

Izveidot jaunu starpdisciplināru zinātnisko grupu, iekļaujot tajā jaunos zinātniekus, doktorantus un pieredzējušus zinātniekus no fizikas, būvniecības, mikrobioloģijas un ķīmijas zinātņu nozarēm, ēku energoefektivitātes un ilgtspējas problēmu risināšanai.

Specifiskais mērķis:

Izstrādāt un pārbaudīt piemērotus sistēmiskus risinājumus (pasīvās un aktīvās tehnoloģijas un būvkonstrukcijas) EP direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti sekmīgai ieviešanai Latvijā, lai līdz 2020.g. pārietu uz gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecību, ievērojot specifiskos Latvijas klimatiskos apstākļus un vienlaicīgi nodrošinot kvalitatīvu (A kategorijas termiskais komforts) un ilgtspējīgu (mikrobioloģiskie un ķīmiskie faktori) dzīves vidi cilvēkiem.

1. Lietotājam draudzīga interneta vidē bāzēta programmatūra zema energopatēriņa ēku energoefektivitātes un ar to saistīto raksturlielumu (CO₂ emisija, primārās enerģijas patēriņš u.c.) aprēķiniem, kas saskaņota ar atbilstoši jaunajam ēku energoefektivitātes likumam pieņemtajiem Latvijas normatīvajiem dokumentiem par ēku energoefektivitātes aprēķinu un sertifikāciju.

2. Jauni, kompleksi tehnoloģiskais risinājumi gandrīz nulles enerģijas ēku sistēmām un būvkonstrukcijām Latvijas klimatiskajos apstākļos, kurā būtiski izmantotas mūsdienīgas pasīvās tehnoloģijas, atjaunojamie resursi un vietējie izejmateriāli.

3. Multidisciplināra kompleksa metodika ēkas energoefektivitātes, telpu mikroklimata, dzīves vides kvalitātes un ilgtspējas saistītai analīzei, kombinējot būtisko parametru mērījumus Latvijas klimatiskajos apstākļos ar matemātisko modelēšanu.

Pētījums ir tieši orientēts uz enerģijas patēriņa samazināšanu ēku sektorā, izstrādājot, pilnveidojot un pārbaudot energoefektīvus tehnoloģiskos un būvkonstruktīvos risinājumus maza energopatēriņa un gandrīz nulles enerģijas ēkām, kas piemēroti Latvijas klimatam. Tas viennozīmīgi sekmē klimata izmaiņas samazinošo tehnoloģiju lietošanu Latvijā.

Šo mērķu sasniegšanai projektā tiek attīstīti, izmantoti un integrēti kopējā sistēmā pasīvie risinājumi energopatēriņa (apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstā ūdens sagatavošanai un elektroapgādei) samazināšanai un it sevišķi sistēmu jaudas maksimumu slāpēšanai. Šeit pielietojumu rod inovatīvi materiāli (siltumizolācija ar nanomateriālu pildvielu, strukturēti vakuumpaneļi, speciāli zemas emisijas pārklājumi, fāžu pāreju materiāli u.c.), ka arī mūsdienīgas tehnoloģijas (gaisa ģeotermālā dzesēšana un sildīšana, siltumsūkņi, dubultās fasādes, solārās enerģijas akumulatori u.c.), kas viennozīmīgi atbilst arī prioritārajam pētījumu virzienam "Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas".

Energoefektivitāte jāsabalansē ar nepieciešamību cilvēkam nodrošināt veselīgu dzīves vidi, tādējādi projekta pētījumā iekļautā mikrobioloģisko un ķīmisko faktoru, kas var samazināt konstrukciju ilgtspēju un negatīvi iespaidot cilvēku labsajūtu, darbaspējas un veselību, dinamikas izpēte atkarībā no izmantotajiem materiāliem un tehnoloģijām viennozīmīgi atbilst prioritārajam zinātnes virzienam "Sabiedrības veselība".

Veidojot būvkonstruktīvos risinājumus mērķtiecīgi un prioritāri paredzēts izmantot un pārbaudīt vietējo izejvielu, materiālu un būvizstrādājumu (koka, kokskaidu vates, finiera izstrādājumu, fibrolīta, Dendrolight, dobu un/vai pildītu keramisko bloku, putubetona, keramzīta u.c.) energoefektivitāti un ilgtspēju lietojumos zema energopatēriņa un gandrīz nulles patēriņa ēkās.

Arī plānotais Latvijas klimatam piemērotais, jaunais tehnoloģiskais risinājums un patenta pieteikums tiks balstīts uz prioritāru vietējo izejvielu izmantošanu, kas nodrošina pētījumu atbilstību arī prioritārajam virzienam "Vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana".

1. Jaunas zinātniskās grupas izveide

Pētnieki no dažādām LU struktūrvienībām (Fizikas un matemātikas fakultātes, Ķīmijas fakultātes un Botāniskā dārza) un Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes tiek apvienoti jaunā zinātniskā grupā šī projekta pētījumu veikšanai VNPC 1 "Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centrs (ietverot arī Transporta un mašīnbūves apakšcentra attīstību)" ietvaros.

2. Pētniecība

2.1. Latvijas klimatam potenciāli piemērotu mūsdienīgu sistēmisku tehnoloģisko risinājumu prototipu, konstrukciju un materiālu apzināšana un atlase

Mērķtiecīgi studējot atbilstošu inženierzinātnisko literatūru, konferenču un interneta resursus (t. sk. arī maksas informācijas sistēmās), ka arī tieši kontaktējoties ar starptautiski atzītiem nozares profesionāļiem tiek atrasti un atlasīti mūsdienīgi risinājumi, kas jau ir aprobēti vai tiek pārbaudīti praksē pasaulē zema energopatēriņa ēkām.

2.2. Izvēlēto tehnoloģisko risinājumu (aktivitāte 2.1) saderības, ilgtspējas un piemērotības gandrīz nulles patēriņa ēkām Latvijas klimatā priekšizpēte

Iesaistoties zinātniskās grupas dažādā profila pētniekiem (fiziķiem, ķīmiķiem, mikrobiologiem, būvinženieriem) tiek veikts atlasīto risinājumu multidisciplinārs atbilstības izvērtējums un izstrādātas pieejas to pielietošanai, kombinēšanai, modificēšanai un tālākai attīstībai Latvijas klimatam.

2.3. Matemātisko modeļu, aprēķina metodiku un programmatūras izstrāde un aprobācija gandrīz nulles patēriņa ēku energoefektivitātes aprēķinam (aktivitāte 2.7), ievērojot atbilstošo EN standartu nosacījumus

Saskaņā ar LR spēkā esošo ēku energoefektivitātes likumu, energoefektivitātes aprēķina metodiku u.c. normatīvajiem dokumentiem un atbilstoši EN standartiem tiek izveidota precizēta detalizēta pieeja un lietotājam draudzīga programmatūra ēku energoefektivitātes aprēķiniem, kas izmantojama maza un gandrīz nulles patēriņa ēkām. Tiek izstrādāti un Ekonomikas ministrijā iesniegti priekšlikumi Latvijas normatīvo dokumentu pilnveidošanai un ES energoefektivitātes direktīvas sekmīgai izpildei.

2.4. Metodiku atlase, piemērošana un aprobācija tipisko bioloģiskās vides elementu dinamikas analīzei būvkonstrukcijās Latvijas klimatā (aktivitāte 2.8)

Tiek izvēlēti reprezentatīvi mikrobioloģiskie objekti (noteiktas pelējuma sēnes u.c.) un tiem atbilstošas kvalitatīvās un kvantitatīvās diagnostikas metodes. Tiek praktiski izmēģināta un references apstākļos pārbaudīta analīzes metodika procesa dinamikas raksturošanai.

2.5. Optisko un rezonanses metožu piemērošana un aprobācija gaisa ķīmiskā sastāva izmaiņu mobilai analīzei (aktivitāte 2.8) ēkās

Tiek izvēlēti reprezentatīvi ķīmiskie savienojumi (ogļskābā gāze, ogļūdeņraži, formaldehīdi u.c.) gaisa kvalitātes raksturošanai un praktiski izmēģināta to noteikšana ar mobilu LumaSense tehnoloģiju, kā arī novērtēta mērījumu precizitāte.

2.6. Sistēmisku risinājumu, kas aptver ēku tehnoloģijas un būvkonstrukcijas, priekšlikumu izstrāde kompleksai padziļinātai analīzei (aktivitātes 2.7 un 2.8)

Konsekventi izmantojot sistēmisku pieeju, uz veiktās iepriekšējās analīzes bāzes tiek izstrādāti konkrēti ēkas sistēmu (apkurei, kondicionēšanai, ventilācijai, ūdens sagatavošanai u.c.) un būvkonstrukciju risinājumi gandrīz nulles patēriņa ēkām, kam jānodrošina balanss starp energoefektivitāti, telpu termisko komfortu un dzīves vides mikrobioloģisko un ķīmisko kvalitāti.

2.7. Izstrādāto risinājumu energoefektivitātes kvantitatīva izpēte Latvijas klimatā, nodrošinot A kategorijas termiskā komforta apstākļus telpās

Tiek veikti izstrādāto risinājumu kompleksi energopatēriņa daudzvariantu aprēķini un nepieciešamie mērījumi, kā arī izvērtēta to efektivitāte, lietojot vienotus kritērijus un ievērojot Latvijas normatīvo dokumentu nosacījumus un ierobežojumus.

2.8. Izstrādāto risinājumu ilgtspējas un ietekmes uz cilvēka dzīves vidi izpēte, ievērojot mikrobioloģisko un ķīmisko iedarbību dinamiku

Tiek veikts mikrobioloģisko un ķīmisko faktoru dinamikas izvērtējums apstākļos, kas prognozējami maza un gandrīz nulles patēriņa ēkās un izvēlētajās būvkonstrukcijās, kā arī iegūti, apsekojot un veicot mērījumus izveidotajos būvkonstrukciju testēšanas stendos Latvijas klimatiskajos apstākļos.

2.9. Izvēlētu būtisko izstrādāto risinājumu (aktivitāte 2.6) elementu pārbaude esošajos testēšanas stendos Latvijas klimatiskajos apstākļos

Atlasīti energoefektivitātes, dzīves vides kvalitātes un ilgtspējas aspektā būtiskie risinājumu elementi tiek praktiski izmēģināti un pārbaudīti, veicot integrālās energoefektivitātes, siltuma plūsmu, mitruma, gaisa plūsmu, sastāva u.c. mērījumus speciāli izveidotajos testēšanas stendos, kas aprīkoti ar automatizētā monitoringa sistēmu.

2.10. Izstrādāto tehnoloģisko risinājumu (aktivitāte 2.6) optimizācija, izmantojot aktivitāšu 2.7. – 2.9 rezultātus

Izmantojot skaitliskās modelēšanas, mikrobioloģiskas un ķīmiskās izpētes un monitoringa rezultātus tiek izstrādāti un izvērtēti priekšlikumi analizēto sistēmu un būvkonstrukciju risinājumu pilnveidošanai, lai palielinātu to energoefektivitāti un nodrošinātu to praktisko lietojamību, nepasliktinot vai pat uzlabojot termisko komfortu un vides kvalitāti telpās.

2.11. Izstrādņu rezultātu apkopošana, rekomendāciju, priekšlikumu un secinājumu izstrāde

Tiek konsekventi apstrādāti, izanalizēti un apkopoti visu pētījumu rezultāti, lai nodrošinātu to izmantošanas ilgtspēju pēc projekta pabeigšanas.

2.12. Zinātnisku publikāciju sagatavošana

Atbilstoši projekta aktivitāšu plānam un laika grafikam tiek vākta un apstrādāta informācija, veikti aprēķini, analīzes un mērījumi, apkopoti to rezultāti un mērķtiecīgi sagatavoti materiāli plānotajiem referātiem un publikācijām.

2.13. Patenta pieteikuma sagatavošana

Izmantojot aktivitāšu 2.2, 2.6 un 2.10 rezultātus un veicot patentu meklēšanu, tiek izstrādāta patenta pieteikuma formula un formulētas pretenzijas. Sagatavotais patenta pieteikums tiek iesniegts izskatīšanai kompetentā institūcijā.

3. Publicitātes nodrošināšana

Izmantojot pētījumu rezultātus tiek sagatavoti populārzinātniski raksti presei un publicēšanai interneta vidē. Regulāri tiek izvietota informācija par projekta norisēm interneta mājas lapās: www.lu.lv, www.modlab.lv, www.eem.lv un www.rtu.lv kā arī sagatavotas preses relīzes. Tiek sagatavota ekspozīcija un nodrošināta piedalīšanās starptautiskajās izstādēs "Vide un enerģija" un "Māja 1", kā arī sagatavotas informatīvās lapiņas vai bukleti par projekta izstrādnēm. Iegūtie rezultāti tiek atspoguļoti posteros vai planšetēs.

Projekta realizētāju rīcībā ir augstražīga daudzprocesoru datorsistēma (klasteris), nepieciešamā multifizikālo un specializētā HAM procesu modelēšanas programmatūra, termoklimatisko parametru monitoringa sistēmas, daudzveidīga siltumfizikālo mērījumu, termogrāfijas, iezīmētās gāzes metodes un pārvietojama gāzu sastāva optiskās rezonanses analīzes aparatūra, kā arī virkne citu iekārtu (skat. aprakstus www.modlab.lv). Bez tam LU Botāniskajā dārzā ir izveidots eksperimentālais poligons ar 5 būvkonstrukciju testēšanas stendiem Latvijas klimatā. Šo poligonu 2014/15. g. ir paredzēts paplašināt, izveidojot enerģētiski pozitīvo un viedo ēku tehnoloģiju testēšanas stendu.

Pēc projekta pabeigšanas daļai iesaistīto speciālistu tiks nodrošinātas iespējas turpināt tālāku akadēmisko un pētniecisko darbību LU un RTU. Ievērojot līdzšinējo pētījumu attīstību ēku energoefektivitātes jomā, var prognozēt, ka pēc šī projekta pabeigšanas 2016. g. LU Fizikas nodaļa (FN) spēs piesaistīt nozīmīgu finansējumu no industriālajiem pasūtītājiem, ārvalstu pētnieciskajām institūcijām un ES zinātniskajām programmām), kas nodrošinās papildus darba vietu finansēšanu ar konkurētspējīgu atalgojumu. Līdzšinējā pieredze rāda arī to, ka LU FN projektu vadītāji, izmantojot līgumdarbu u.c. līdzekļus, spējuši nodrošināt šādi izveidoto darba vietu kontinuitāti, tādējādi nodrošinot gan pētījumu tēmu, gan darba vietu ilgtspēju.

Projekta ietvaros izveidotā jaunā zinātniskā grupa tādējādi turpinās darbu atbilstošajā tematiskajā jomā, piesaistot arī jaunus doktorantus un maģistra/bakalaura programmu studentus kvalifikācijas darbu izstrādei. Šiem mērķiem sekmīgi varēs izmantot izstrādātos matemātiskos modeļus un programmatūru, kā arī aprobētās mērmetodes, eksperimentālo poligonu un mērījumu rezultātus.

Tā kā projekta izpildes rezultāti (modeļi, metodika, programmatūra, izstrādātie risinājumi u.c.) tiek publicēti zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, izklāstīti referātos, apkopoti atskaitēs un kā arī publicēti internetā (www.lu.lv, www.rtu.lv, www.modlab.lv un www.eem.lv), tad tie būs pieejami publiski visiem interesentiem, t.sk., būvniecības nozares speciālistiem ilgstošā laika periodā. Sagatavotie informatīvie materiāli un atskaites būs publiski pieejami profesionālajās apvienībās (piem., energoauditoru asociācijā), LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas (VTPMML) bibliotēkā, tos būs iespējams lejupielādēt no iepriekš minētajām Interneta vietnēm.

LU VTPMML speciālisti nodrošinās bezmaksas konsultācijas būvniecības nozares speciālistiem projekta izstrādnes jomā, izsniedzot arī sagatavotos informatīvo materiālus. Projekta pieteicēja – LU, kā VNPC Nr. 1 dalībnieka rīcībā ir nepieciešamie resursi mērķauditorijas nodrošināšanai ar informāciju un rezultātu ilgtspējīgai uzturēšanai.

Tā kā ēku energoefektivitātes būtiska paaugstināšana ir noteikta EP direktīvā 2010/31/ES, tad tā ir būtiska ilgtspējīgas attīstības prioritāte Latvijā, kas atbilst šī projekta izstrādnes mērķiem. Tādējādi var prognozēt valsts atbalstu turpmākām izstrādnēm šajā jomā arī periodā pēc projekta pabeigšanas, kā arī komersantu interesi par turpmākām izstrādnēm šajā jomā.

Iegūtās zināšanas LU Fizikas nodaļas pasniedzēji mērķtiecīgi izmantos, tematiski papildinot fizikas bakalaura un maģistra studiju programmu kursus "Fizikas un inženierfizikas ievadseminārs", "Multifizikālo procesu modeļi", "Nepārtrauktas vides laboratorija" un "Vides un tehnoloģiju problēmas", ka arī formulējot tēmas un vadot bakalaura, maģistru un doktora darbus.