Energoefektivitātes un mikroklimata monitoringa rezultātu testēšanas stendos Latvijas klimatā izvērtējums (kopš 2013. gada)
Piecu testa stendu no dažādiem būvmateriāliem ārsienu konstrukcijās energoefektivitātes un ilgtspējas pētījumi reālos Latvijas klimata apstākļos tiek veikti kopš 2013.gada sākuma līdz pat šim brīdim. Vienlaikus tiek analizēti arī telpu termiskā komforta apstākļi, ko var nodrošināt ar 3 dažāda veida apkures sistēmām:
gaiss – gaiss siltumsūkņiem (visos stendos);
gaiss- ūdens siltumsūkņiem (EXP un AER stendos);
elektriskajiem konvektoriem (visos stendos).
Iespējami arī atšķirīgi ventilācijas režīmi: normāla ventilācija ar gaisa apmaiņu n=0,45 1/h, paaugstinātas intensitātes ventilācija ar 0,7 1/h, kā arī iespējams ventilāciju atslēgt. Vasaras periodā iespējams nodrošināt dzesēšanu izmantojot gaiss – gaiss siltumsūkņus (visos stendos), vai gaiss – ūdens siltumsūkņus (EXP un AER) kombinācijā ar divu veidu siltummaiņiem (tradicionālo un mikrokapilāru sistēmu). Konstrukcijas un sistēmas ar atjaunojamo resursu izmantošanu detalizētāk aprakstītas sadaļā Publikācijas ievietotajos materiālos.
Apskatītajās testa būvēs izmantoti atšķirīgi būvmateriāli ārsienu konstrukcijām un aprakstā tiek lietoti sekojoši stendu apzīmējumi:
gāzbetona bloki, konstrukcijas ar akmens vates siltumizolāciju no ārpuses – AER;
iegla karkasa ēka no saplākšņa paneļiem ar akmens vates pildījumu un fibrolītu iekšpusē – PLY;
eksperimentālie keramiskie bloki ar putu polistirola siltumizolācijas granulu pildījumu dobumos – EXP;
frēzbaļķi, konstrukcijas ar akmens vates siltumizolāciju no telpas iekšpuses – LOG;
keramiskie bloki, konstrukcijas ar akmens vates siltumizolāciju no ārpuses – CER.
Izvērstu informāciju par testa būvju konstrukciju uzbūvi, tapšanas gaitu un atsevišķu pētījumu rezultātiem latviešu valodā var atrast publikācijās žurnāla "Latvijas Būvniecība”" izdevumos [1, 2, 3, 4, 5].
Apskatītajā 3,5 gadu periodā vidējās mēnešu āra gaisa temperatūras svārstījušās Rīgai tipiskā temperatūru diapazonā no -5°C līdz 20°C (sk.1.attēls). Jāatgādina, ka tas ietver arī īslaicīgus temperatūras pazeminājumus pat līdz -20°C ziemā un temperatūras paaugstināšanos virs 30C vasarā. Apsilde stendu iekštelpās aukstajā gada laikā dažādos laika periodos tika nodrošināta ar dažādām sistēmām (gaiss - gaiss siltumsūkņi, gaiss - ūdens siltumsūkņi vai elektriskie konvektori), bet visos gadījumos bija vienādi telpu temperatūras un ventilācijas intensitātes uzstādījumi visos stendos. Ja izvēlēto ventilācijas intensitāti, ievērojot augstu stendu hermetizācijas līmeni, bija iespējams nodrošināt ļoti precīzi, tad uzstādītās temperatūras no faktiskajām vidējām temperatūrām telpā un dažādās tās vietās atšķīrās vairāk. To noteica gan atšķirīgā (paaugstinātā) atsevišķo būvkonstrukciju (piem., AER un EXP stendos) siltuma caurlaidība, gan to atšķirīgā termiskā inerce, reaģējot uz izmaiņām apsildes sistēmas darbībā. Tomēr apkures sezonas vidējās telpu temperatūras neatšķiras vairāk kā par 1°C, kas norāda uz to, ka apkures siltuma patēriņa monitoringā sasniedzamā precizitāte ir aptuveni 5%. Ārpus apkures sezonas maksimālās vidējo mēneša temperatūru atšķirības laikā, kad stendi netiek kondicionēti, var sasniegt 2°C, ko nosaka būtiski atšķirīgās to termiskās inerces īpašības. Šis mēneša vidējais rādītājs, protams, ietver sevī arī daudz lielākas īslaicīgas temperatūras atšķirības stendos, piem., vieglās konstrukcijas stendiem daudz vairāk pārkarstot solārā starojuma ietekmē. Savukārt sākotnēji mitrajam stendam (AER), iztvaikojot ūdenim, un stendam ar lielāku faktisko ārsienu siltuma caurlaidību (EXP), ātrāk aizvadot siltumu caur būvkonstrukcijām to lielākas siltuma caurlaidības dēļ, svārstības ir mazākas. Īslaicīgi temperatūru atšķirības starp vieglu un smagu konstrukciju stendu iekštelpām var sasniegt pat 5 – 7°C.
1.attēls. Mēneša vidējās temperatūras testa stendos un vidējās mēneša āra gaisa temperatūras
Mēneša vidējais relatīvais gaisa mitrums stendos būtiski svārstās sezonāli (sk. 2.attēls). Mazāks gaisa mitrums telpās ir gada aukstajos mēnešos, kur tas pie normālas ventilācijas (n=0,45 1/h) samazinās pat līdz 25% (zem komforta sliekšņa!). To nosaka tas, ka stendu telpās nav ūdens tvaiku avotu, t.i., cilvēku, un ziemas mēnešos ārā ir ļoti mazs absolūtais ūdens tvaiku daudzums gaisā, kaut arī pateicoties zemajām temperatūrām tvaiki ir tuvu piesātinājumam (raustītā līnija) sasniedzot vidēji pat 90%. Siltajā gada laikā savukārt telpu mitrums normālas ventilācijas apstākļos ir augstāks un pēdējās sezonās ir optimāla termiskā komforta intervālā starp 40 un 60% visos stendos. Raksturīgi, ka relatīvais mitrums telpās ir vislielākais tieši rudenī (septembrī), kad āra temperatūras sāk samazināties. Sekojot procesiem no stendu izbūves brīža redzams, ka maksimālajām relatīvā mitruma vērtībām pa gadiem ir tendence samazināties un stabilizēties. Šīs mitruma izmaiņas īpaši izteiktas ir stendam AER, kas izbūvēts no gāzbetona blokiem (tie sākotnēji bija ļoti mitri to ražošanas tehnoloģijas dēļ) – te mēneša vidējais gaisa mitrums pirmajā siltajā sezonā pēc izbūves sasniedza 85% un tikai trešajā sezonā pietuvojās pārējo stendu mitruma līmenim. Turpretim no izžāvētiem frēzbaļķiem būvētajā stendā (LOG) jau pirmās vasaras sezonas mēnešu vidējais mitrums nepārsniedza 60%. Jānorāda, ka kopumā relatīvā mitruma līmenis siltajā gadalaikā, kad telpas netiek apkurinātas vai dzesētas AER un EXP stendos saglabājas nedaudz augstāks. Tā iespējamais iemesls ir nedaudz zemāka telpu temperatūra EXP stendā tā ārsienu paaugstinātās siltuma caurlaidības dēļ un AER stendā, tā konstrukciju joprojām nedaudz paaugstinātā mitruma dēļ.
2.attēls. Mēneša vidējais relatīvais gaisa mitrums telpā un ārā
Latvijas klimatam raksturīgs ļoti atšķirīgs solārā starojuma intensitātes līmenis gan gada griezumā pa mēnešiem (3.attēls), gan īslaicīgi. Kaut arī mēneša vidējās solārā starojuma intensitātes uz horizontālu virsmu vasarā var sasniegt 225 – 250 W/m2, kas veido maksimāli mazāk nekā 1/6 daļu no maksimāli iespējamās momentānās solārā starojuma intensitātes Latvijā, tomēr vidējā mēneša solārā starojuma intensitāte aiz stendu logu, kas orientēti dienvidaustrumu virzienā, attiecīgajos periodos virsmas (iekšpusē) praktiski nepārsniedz 50 W/m2, t.i., veido ne vairāk kā piekto daļu no vidējā starojuma uz horizontālās virsmas. To nosaka arī tas, ka izmantoto trīskāršo pakešu stiklojums laiž cauri tikai aptuveni pusi no starojuma siltuma enerģijas (g≈0,5). Kopējo starojuma jaudu, kas tādējādi nonāk telpas iekšienē tuvināti iegūsim reizinot minēto plūsmas blīvumu ar loga stiklotās daļas laukumu. Ja telpa netiek kondicionēta, tad šī strauji mainīgā starojuma jauda var būtiski samazināt termisko komfortu un sekmēt telpu pārkaršanu saulainā laikā (īpaši pavasarī un vasarā) pat pie relatīvi neliela stikloto virsmu laukuma. Savukārt periodā no novembra līdz janvārim, kad āra gaisa temperatūras ir zemas un nepieciešama telpu apsilde, solārās enerģijas plūsmas caur logu pienesums telpu siltuma bilancē ir maznozīmīgs – tā ir būtiska Latvijas klimata īpatnība, ka solāro resursu izmantošanas iespējas elektrības ģenerēšanai ēkās šajos laika periodos ir ļoti ierobežotas. Nedaudz labāk ir ar ūdens sildīšanu izmantojot solāro kolektoru, bet šinī gadījumā jābūt atbilstošam (pietiekamam) siltā ūdens patēriņam.
3.attēls. Mēnešu vidējā solārā starojuma intensitāte stendu logu iekšpusē un ārā uz horizontālas virsmas
Energopatēriņš apkurei dažādos stendos (sk. 4.attēls) 2015./16. g. apkures sezonā, kad telpu apsildei tika izmantoti elektriskie konvektori, būtiski atšķiras – kopējais patēriņš ar granulām pildīto keramisko bloku stendā EXP ir par aptuveni 35% lielāks nekā no frēzbaļķiem būvētajā un siltinātājā stendā LOG, kur patēriņš ir vismazākais visā monitoringa periodā. Jāatgādina, ka pēc sākotnējā projekta aprēķiniem visos stendos siltuma enerģijas patēriņam apkurei bija jābūt vienādam. Minētās atšķirības galvenais iemesls ir tas, ka EXP stenda blokos māla daļa faktiski veido 54% no kopējā bloku tilpuma, bet pēc sākotnējā projekta aprēķina tai vajadzēja būt 45%. Tā kā māla siltuma vadītspēja ir daudz lielāka nekā ar granulām pildītajiem bloku dobumiem, tad bloku siltuma caurlaidība attiecīgi ir lielāka. Divu citu masīvo stendu AER (gāzbetons ar siltinājumu) un CER (Keraterm bloki ar siltinājumu) siltuma patēriņš apkurei trešajā sezonā praktiski vairs neatšķiras, kas norāda uz to, ka gāzbetona bloku sākotnēji lielais mitrums, kas izraisīja ļoti lielus siltuma zudumus un enerģijas patēriņu, ir normalizējies atbilstoši apkārtējās vides apstākļiem. Tomēr šo stendu energopatēriņš 2015./2016. sezonā ir par aptuveni 10% lielāks nekā LOG (frēzbaļķi ar siltinājumu) stendam. Intervālā starp šo stendu siltuma enerģijas patēriņa vērtībām ir vieglo ar minerālvati pildīto paneļu stenda PLY (ar fibrolīta plākšņu apdari un apmetumu iekšpusē) patēriņš. Ņemot vērā, to ka apskatāmās apkures sezonas vidējā temperatūra šajā stendā arī ir nedaudz (līdz 1°C) zemākas nekā LOG stendā, jākonstatē, ka rezultējošie siltuma zudumi no šī stenda tomēr ir lielāki un neiekļaujas monitoringa 5% precizitātes intervālā. Tā iemesls var būt hermetizācijas pasliktināšanās un papildus termiskie tilti, kas veidojas vieglās konstrukcijas ārsienu stūra un kaktu zonās. Patēriņa straujāks pieaugums 2016.g janvāra mēnesī visos stendos ir saistīts ar āra temperatūras pazemināšanos attiecīgajā periodā (-6°C) , bet mazāku patēriņu citos mēnešos savukārt nosaka augstāka āra gaisa temperatūra (>2°C), kā arī solārā starojuma intensitātes pieaugums martā. Lai izslēgtu iekštelpu temperatūru nelielo atšķirību ietekmi uz patēriņu, turpmākajā visu gadu patēriņu analīzē šis faktors ņemts vērā (skat. 5. attēlu) un tad rezultāti nedaudz atšķiras.
4.attēls. Elektroenerģijas patēriņa piemērs apkurei 2015./2016.gada ziemā
5.attēls. Uz vienādu iekštelpu temperatūru normēts elektroenerģijas patēriņš apkurei dažādos stendos 4 apkures sezonās
5. attēlā parādīts relatīvais apkures siltuma patēriņš dažādos stendos, kas normēts uz attiecīgās apkures sezonas siltuma patēriņu tajā stendā, kur tas bijis vismazākais (bāzes līmenis). Tā kā stendos iekštelpu vidējās temperatūras tomēr nedaudz atšķiras (skat. telpu temperatūras grafikā iepriekš), tad salīdzināšanai patēriņš te normēts arī uz vienādām iekštelpu temperatūrām. Šādā normētā nostādnē praktiski visās 5 apkures sezonās minimālais patēriņš nemainīgi bija LOG stendā (grafikā nav parādīta 2014./2015.gada sezona, jo tad dažādos stendos tika veikti eksperimenti ar atšķirīgiem apkures veidiem to efektivitātes salīdzināšanai) – šis risinājums energopatēriņa ziņā ir izrādījies vislabākais. PLY stendā patēriņam pēdējās sezonās ir tendence nedaudz pieaugt – tā iemesls var būt vieglās konstrukcijas paneļu hermetizācijas pasliktināšanās un, iespējams, mitruma pieaugums konstrukcijas stūru zonās. Savukārt AER stendā saistībā ar žūšanas procesu vērojams izteikts apkures siltuma patēriņa samazinājums - ceturtajā apkures sezonā pietuvojoties patēriņam CER stendā un 5. apkures sezonā stabilizējoties šajā līmenī. EXP stendā patēriņš arī samazinās, bet paliek augsts – sākotnēji par 30, bet pēdējās sezonās par aptuveni 20% pārsniedzot minēto bāzes līmeni. To nosaka lielākā faktiskās māla daļas proporcija blokos nekā bija plānots projektējot stendu (nevis 45 kā projektēts, bet 54%). Relatīvi mazākam energopatēriņam CER stendā pirmajos ekspluatācijas mēnešos pārliecinoša skaidrojuma nav, bet turpmākajos gados tā apkures siltuma patēriņš stabilizējas par aptuveni 10-15% augstākā līmenī nekā frēzbaļķu stendā (LOG).
Tā kā temperatūru atšķirības mērījumu vietās stendos zem palodzēm (sk. 6.attēls) ir mazas un gan logi, gan to apdare ir vienādas, tad relatīvā mitruma izmaiņas tur ļoti uzskatāmi raksturo dažādo stendu ārsienu būvkonstrukciju mitruma stāvokļa izmaiņas visā to 4 gadu ekspluatācijas periodā pēc izbūves. Redzams, ka AER stendā šajā zonā vairāk nekā gadu ūdens tvaiki ir bijuši pilnībā piesātināti vai tuvu šim stāvoklim un atsevišķos periodos ir veidojies kondensāts. To nosaka šī AER stenda gāzbetona bloku liels sākotnējais tehnoloģiskais ūdens saturs. Tikai nedaudz labāka sākotnējā situācija ir bijusi EXP stendā, kura ārsienas veidotas no keramiskajiem blokiem, bet iemesls ir atšķirīgs – būvniecības laikā vēlā rudenī bloku dobumos, kas būvlaukumā tika pakāpeniski pildīti ar putu polistirola granulām, iekļuva lietus ūdens. Šis mitrums caur ūdens tvaikiem relatīvi mazāk caurlaidīgajām keramisko bloku sienām ļoti lēni difundēja uz āru – redzams, ka tikai trešajā apkures periodā te relatīvais mitrums kļuvis salīdzināms ar mitrumu citos stendos un samazinājies zem 60%. Tādējādi mitrumam AER un CER stendos ir pilnīgi atšķirīgi iemesli – pirmajā gadījumā tā ir bloku ražošanas tehnoloģija, bet otrajā tā ir nepietiekama aizsardzība pret ūdens tiešu iekļuvi ārsienā būvniecības procesā. Jānorāda, ka pat pēc 4 gadiem AER stendos šajā zonā saglabājas nedaudz augstāks mitruma līmenis. Tā kā LOG stenda koka konstrukcijas sākotnēji bija izžāvētas, tad šai stendā jau no paša sākuma zem palodzes vērojamas tikai sezonālas mitruma svārstības intervālā starp 40 un 70%. Savukārt tā kā PLY stendā iekšpusē bija arī 2 apmetuma slāņi un CER stendā bez apmetuma arī bloku līmjava, tad te vērojami sākotnēji paaugstinātā mitruma (80 – 90%) samazināšanās procesi, kas pilnībā noslēdzās gada laikā pēc stendu izbūves – arī te turpmāk vērojamas praktiski tikai sezonālās mitruma svārstības nekritiskā diapazonā.
6.attēls. Relatīvais mitrums zem loga palodzes
Temperatūras un mitruma sensori, kuru mērījumi atspoguļoti divos turpmākajos grafikos (7. un 8. attēli), ārsienu konstrukcijā ievietoti dažādās vietās (sensoru izvietojumu skat.10.attēlā), tādēļ to rādījumi (it sevišķi aukstajos ziemas mēnešos, kad ir liels temperatūras kritums būvkonstrukcijās) būtiski atšķiras un tas jāņem vērā arī analizējot relatīvo mitrumu šajās vietās. Analizējot temperatūras rādījumus (sk. 7.attēls), augstāka temperatūra ziemā ir CER stenda bloku dobumā ievietotajam sensoram un AER stenda gāzbetona blokā ievietotajā sensorā, jo minēto bloku ārpusē vēl atrodas siltinājuma slānis. EXP bloka dobumā ievietotais sensors jau uzrāda nedaudz zemāku temperatūras līmeni, jo šo ārsienu siltuma caurlaidība ir lielāka un tur nav papildus ārējā siltinājuma slāņa. Savukārt viszemākā temperatūra vērojama PLY stendā pie vieglo paneļu ārējā saplākšņa iekšējās virsmas, aiz kura ir ventilējama fasāde. Relatīvi zema temperatūra ir arī uz AER stenda gāzbetona bloku ārējās virsmas, jo to no ventilējamās gaisa spraugas ārpusē atdala tikai relatīvi plāna siltuma izolācijas materiāla kārta. Savukārt relatīvi zemā temperatūra LOG stenda ārsienas siltuma izolācijas materiāla ārpusē saprotama ar "inverso" siltinājuma slāņa novietojumu konstrukcijas iekšpusē – aiz tā "aukstajā pusē" atrodas tikai frēzbaļķis, bet tā siltuma pretestība nav ļoti liela. Redzams, ka kopējais temperatūru diapazons (temperatūru atšķirības dažādu konstrukciju dažādās vietās) var vienā laika momentā aukstā ziemā sasniegt pat 15 - 20°C. Ievērojot to, ka siltajos mēnešos ārgaisa un telpas gaisa temperatūras atšķirības ir relatīvi mazākas (pat ar kondicionēšanu atšķirības nepārsniedz 7°C), arī temperatūru atšķirības dažādās būvkonstrukciju vietās ir relatīvi mazas, jo temperatūras dažādu eksperimentālo stendu iekšpusē (pat nekondicionētā stāvoklī, ievērojot termiskās inerces efektus) atšķiras relatīvi nedaudz (piem., maksimālās āra gaisa temperatūras un solārā starojuma gadījumā tās ir mazākas par 5°C). Redzams arī, ka nekondicionētā stāvoklī Latvijas vasaras apstākļos pie normālas telpu ventilācijas (n=0,45 1/h) iekštelpu gaisa temperatūra atsevišķās dienās var sasniegt 29 – 30°C, kas būtiski pārsniedz vasaras termiskā komforta temperatūru (24°C).
7.attēls. Temperatūra ārsienu konstrukciju dažādās vietās
8.attēls. Mitrums ārsienu konstrukciju dažādās vietās
Iepriekš minētās temperatūru atšķirības jāņem vērā analizējot relatīvo mitrumu attiecīgajās stendu ārsienu zonās (skat. 8.attēlu). 100% relatīvais mitrums gāzbetonā AER stenda ārsienā pie normālas ventilācijas saglabājas vairāk nekā 2 gadus pēc izbūves. Tas tādējādi ir ļoti nelabvēlīgs periods šādā ēkā gan no siltuma zudumu, gan arī no telpu mitruma un pelējuma sēnīšu augšanas risku viedokļa. AER stenda ārējā siltinājuma slānī, kura tvaiku caurlaidība ir daudz lielāka nekā blokiem, sākotnējais mitruma līmenis samazinās straujāk un relatīvais mitrums jau pēc gada vairs nepārsniedz 90%, kaut arī temperatūra tur zemāka. Arī keramisko bloku EXP dobumos vēl 1,5 gadus pēc stendu izbūves ūdens tvaiki ir tuvu piesātinātam stāvoklim (90 – 100%). PLY stenda ārsienā pie siltumizolējošā paneļa ārējās sienas vērojamas praktiski tikai sezonālās relatīva mitruma svārstības, kas ziemā, kad temperatūra zema, maksimāli sasniedz 90%, bet siltajā gada laikā mitrums samazinās līdz 70%. Tādējādi mitruma uzkrāšanās šajā konstrukcijā ilgtermiņā nav gaidāma un sēnīšu augšanas risks šajā zonā ir minimāls. Tomēr situācija mitruma ziņā te var būt nelabvēlīgāka konstrukcijas stūra zonās, kur temperatūra zemāka – to paredzēts praktiski pārbaudīt ņemot konstrukciju materiāla paraugus. Tā kā mitruma sensors LOG ārsienas siltinājuma slānī atrodas siltākā zonā (aiz tā ārpusē vēl ir frēzbaļķi), tad te relatīvā mitruma sezonālās svārstības notiek zemākā līmenī – starp 80% ziemā un 60% vasarā ar nelielu pazemināšanās tendenci. Arī te, neraugoties uz “inverso” siltinājuma novietojumu tuvāk telpas iekšpusei, nevēlami mitruma akumulācijas efekti konstrukcijā nav gaidāmi. Mitruma līmeņa pāreja uz sezonālām svārstībām starp 45 un 60% vērojama arī CER keramisko bloku dobumos, taču šeit arī sākotnējais relatīvā mitruma līmenis ir zemāks – sākotnēji 80 – 90%. Tādējādi pēc 4 gadu monitoringa ir pamats apgalvot, ka visi izvēlētie ārsienu konstruktīvie risinājumi mitruma ziņā kopumā ir ilgtspējīgi, tomēr padziļināti turpmāk jāpēta situācija vieglo paneļu būves stūru zonās, kur situācija mitruma ziņā var kļūt kritiska.
Relatīvajam mitrumam griestu konstrukcijā (sk. 9.attēls) virs kokskaidu vates siltinājuma slāņa vērojamas izteiktas sezonālas svārstības ar sākotnēji maksimālā 100% mitruma samazināšanās tendenci. Sākotnējais mitrums veidojas iestrādes periodā, bet tā kā bēniņu daļa ir daļēji ventilējama, tad ekspluatācijas laikā absolūtais mitruma daudzums šajā vatē samazinās. Vasarās, kad bēniņu telpā temperatūra var manāmi pieaugt virs ārgaisa temperatūras solārā starojuma uz skārda jumtu un nepietiekamas ventilācijas ietekmē, relatīvā mitruma vērtības samazinās zem 60%. Pirms 2017./18.g. apkures sezonu griestu siltinājuma slānis tika nomainīts palielinot tā biezumu līdz 30 cm un tika veiktas bēniņu telpas inspekcijas, konstatējot tur atsevišķas zonās mikroorganismu augšanu, kas norāda uz vairākiem nelabvēlīgiem apsēktiem bēniņu zonā, galvenais no tiem – nepietiekama ventilācija. Tādēļ šajā zonā tika izveidotas ari papildus ventilācijas atveres.
9.attēls. Mitrums griestu un grīdu konstrukcijās
Ventilējamās grīdas konstrukcijā sensori ir novietoti aukstajā pusē tieši pie nosedzošā apakšējā finiera slāņa. Ņemot vērā tur esošo temperatūru, kas ir relatīvi tuva ārgaisa temperatūrai, un sākotnējo materiāla lielo mitrumu (izbūves laikā bija iespējama arī tieša lietus iedarbība), vairāku gadu periodā tur vērojams ūdens tvaiku piesātinājums un tikai sākot ar 2016.g. vasaru vērojama manāma relatīvā mitruma samazināšanās. Pēdējais rezultāts ļoti uzskatāmi parāda nepieciešamību aizsargāt minerālvati būvniecības laikā no samirkšanas, kas veidojot stendu grīdu konstrukcijas vēlā rudens periodā lietainā laikā netika pilnībā nodrošināts.
Testa stendu telpas mikroklimata un būvkonstrukciju ekspluatācijas apstākļu analīzei izmantoto mērījumu sensoru novietojums parādīts 10.attēlā.
10.attēls. Sensoru novietojums testēšanas stendos
LITERATŪRA (latviešu valodā)
[1] Jakovičs A., Dimdiņa I. Eksperimentāla būvrisinājumu testēšana. Latvijas Būvniecība, nr.3(32)/12, 90.lpp.
[2] Jakovičs A., Gendelis S., Dimdiņa I. Eksperimentālo stendu energoefektivitātes un telpu mikroklimata monitoringa projekts. Latvijas Būvniecība, nr.6(35)/12, 84.-86.lpp.
[3] Jakovičs A., Gendelis S., Dimdiņa I. Ārkonstrukciju materiālu ietekme uz ēkas energoefektivitāti ekspluatācijas sākuma apstākļos. Latvijas Būvniecība, nr.6(41)/13, 84.-86.lpp.
[4] Jakovičs A., Gendelis S., Dimdiņa I. Materiālu ietekme uz ēkas funkcionēšanu. Latvijas Būvniecība, nr.4(45)/14, 62.-66.lpp.
[5] Jakovičs A., Dimdiņa I. Energoefektivitātes monitoringa aktualitātes eksperimentālajās būvēs. Latvijas Būvniecība, nr.4(45)/14, 62.-66.lpp.
[6] Jakovičs A., Gendelis S. u.c. Būvkonstrukciju energoefektivitāte un ilgtspēja Latvijas klimatā. Latvijas Universitāte. 2013. 323.lpp.
informācija atjaunota 12.02.2018
Temperatūras un mitruma dinamika saliktās būvkonstrukcijās un sēnīšu augšanas risku analīze
Aprēķinu programma un matemātiskais modelis
Siltuma un mitruma transportu būvkonstrukcijās apraksta siltumvadīšanas un difūzijas vienādojumi, kuri savā starpā saistīti, jo materiālu siltumvadītspēju ietekmē relatīvais mitrums, savukārt iztvaikošanas un kondensācijas procesi nosaka enerģijas izmaiņas un ietekmē siltuma bilanci un temperatūras lauku. Lai veiktu aprēķinus būvkonstrukcijām tiek izmantota komerciālā programmpakete WUFI Pro, kura ir rūpīgi verificēta ar eksperimentāliem datiem dažādos klimatiskajos apstākļos kā arī plašam konstrukciju un materiālu klāstam.
Telpas iekšpusē un ārpusē tiek lietoti trešā veida robežnosacījumi, kuri nosaka temperatūru un siltuma apmaiņas koeficientu (gaisa robežslāņa vai plāna izolācijas materiāla dēļ). Tipiski aprēķinos iekštelpu gadījumā tiek lietotas divu veidu pieejas. Pirmajā tiek uzturēta konstanta temperatūra 20°C un relatīvais mitrums 60 %. Otrajā pieejā tiek lietotas mitruma klases no standarta EN ISO 13788, kurš nosaka dažādu mitrumu atkarībā no sezonas un telpas pielietojuma (augstāka mitruma slodze vannas istabās, virtuvēs u.c. telpās). Pēdējais atbilst reālistiskākai situācijai, kāda veidojas ēkās. Ārējie apstākļi - temperatūra, relatīvais mitrums, solārais starojums, spiediens u.c. aprēķinos tiek ņemti no mērījumiem Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, Rīgā 2015. un 2016. gadā (Latvijas klimatam) vai vajadzības gadījumā no WUFI Pro pieejamās klimatisko datu bāzes. Aprēķini parasti tiek veikti piecu gadu (atsevišķos gadījumos vairāk) periodiem, turpinot izmantot tos pašus gada klimatiskos datus. Rezultātu analīzei parasti tiek lietots pēdējais aprēķinu perioda gads, kad tiek sasniegts stāvoklis, kurā sākotnējie nosacījumi vairs nerada ietekmi uz rezultātiem.
Mikroorganismu augšanas risks
Mikroorganismu augšana pētīta tikai uz būvkonstrukcijas iekšējām virsmām, jo ārējās virsmas, kuras pakļautas lietus, ultravioletā starojuma un cita veida tiešām iedarbēm no apkārtējās vides, augšanas apstākļi ir ievērojami savādāk. Netiek pētīti arī tādi iekšējo virsmu faktori kā pH vērtība, sāļu saturs u.c., kuri var ietekmēt atsevišķu organismu augšanu.
Mikroorganismiem optimāls ir augsts relatīvais mitrums un relatīvi augsta (ap 30°C) temperatūra. Lai mikroorganismi sāktu augt, ir nepieciešams pārsniegt noteiktu laika, temperatūras un relatīvā mitruma slieksni. Respektīvi, noteiktu dienu skaitu temperatūrai un relatīvajam mitrumam jābūt virs kādas noteiktas robežas. Daudzu eksperimentu rezultātā ir izstrādātas vairākas līkņu saimes, no kurām izvēlētas attēlā 1 redzamās. Katrā no attēliem 1 A, B un C redzamā zemākā līkne apzīmē mikroorganismu augšanas sākuma robežu, bet augstāk esošās ir augšanas ātruma izolīnijas. Augšanas sākuma robežlīknes atkarīgas no materiāla, tā struktūras un tajā esošajām barības vielām. Kad augšanas process sācies, tas turpināsies tiklīdz atkārtoti tiks sasniegta robežvērtība.
Lai novērtētu sēnīšu augšanas riskus tiek lietots tā saucamais pelējuma indekss, kurš var pieņemt vērtības no 0 līdz 6 un kvalitatīvi nosaka mikroorganismu daudzumu uz virsmas:
0 - nav mikroorganismu augšanas riska
1 - neliels mikroorganismu saturs, saskatāms tikai ar mikroskopu;
2 - vidējs mikroorganismu augšanas apjoms, saskatāms tikai ar mikroskopu, augšana notiek vairāk kā 10% no laukuma;
3 - vietām var vizuāli redzēt pelējumu, tievi sēnīšu pavedieni (hifas) saskatāmas ar mikroskopu;
4 - vizuāli redzama mikroorganismu augšana vairāk kā 10% no sienas platības;
5- vizuāli redzama mikroorganismu augšana vairāk kā 50% no sienas platības;
6 - 100% mikroorganismu klājums uz sienas.
Aprēķinu piemēri
Vēsturiskās ēkās, kurām nav atļauts mainīt fasādi, siltināšana veicama tikai no ēkas iekšpuses. Lai šādā veidā siltinātās ēkās varētu izvairīties no kondensācijas un pelējuma draudiem, ir iespējams veikt laikā mainīgus aprēķinus ēku norobežojošo konstrukciju siltuma un mitruma režīmam. Šie aprēķini savukārt palīdz novērtēt kondensācijas un mikroorganismu augšanas risku. Attēlā 2 parādītas koka konstrukciju, ar dažādiem fenola putu siltinājuma slāņa biezumiem, (A) atbilstošie temperatūras un mitruma režīmi, (B) savukārt attēlā 3 šo norobežojošo konstrukciju mikroorganismu augšanas risku novērtējums. Pirmā norobežojošā konstrukcija, skatoties no ārpuses sastāv no 20 cm koka nesošās konstrukcijas, kurai seko 2,5 cm gaisa sprauga. Konstrukcija siltināta ar 2 cm fenola putu materiālu, kuram seko tvaiku barjera un riģipša plāksne iekšpusē (skatīt attēlus 2A un 2B). Otrā norobežojošā konstrukcijā 2 cm siltinājuma slānis ir aizstāts ar 6,5 cm siltinājuma slāni (attēls 2C). Attēlos 2B un 2C attēlotas temperatūras, relatīvā mitruma un ūdens satura konstrukcijās izmaiņas. Katram no laukiem tā vērtības tiek atliktas kā līnija pa konstrukcijas šķērsgriezumu un tādēļ veidojas nepārtraukti iekrāsoti laukumi, kurus ierobežo maksimālās un minimālās vērtības. Temperatūra attēlota sarkanā krāsā attēlu augšējā daļā, bet relatīvais mitrums zaļā krāsā attēlu apakšējā daļā. Zilā krāsā attēlots ūdens masas saturs. Tumšāk iekrāsotās līnijas ir šo lielumu momentānās vērtības.
Attēls 2. Norobežojošo konstrukciju variantu A) shematisks attēlojums, B) temperatūras un mitruma vērtības pa konstrukcijas šķērsgriezumu 20 mm siltumizolācijas slānim un C) temperatūras un mitruma vērtības pa konstrukcijas šķērsgriezumu 65 mm siltumizolācijas slānim.
Attēlā 3 redzams, ka gadījumos A un B konstrukcijas sākotnējais mitrums ir bijis augsts un no gada uz gadu konstrukcija žūst, tādēļ praktiski, siltinot no iekšpuses vēsturiskas ēkas mikroorganismu augšanas riskiem nevajadzētu veidoties, jo koka konstrukcijas, kuras galvenokārt atbildīgas par kopējā mitruma saturu, vairāku gadu gaitā tuvojas līdzsvara mitruma stāvoklim, kas protams mainās sezonāli. Biezāka izolācijas slāņa gadījumā (C un D gadījumi) var redzēt, ka izvēlētās sākuma ūdens satura vērtības ir tuvāk ilgtermiņa stāvoklim un arī šajā gadījumā mikroorganismu augšanas risks neveidojas nevienā no gadījumiem. Šeit gan jāpiemin, ka situācija var ievērojami atšķirties 2D siltuma tiltu gadījumā, kurus rada gan starp stāvu pārsegumi, gan izolācijas slāņa karkass. Papildus ir jāatceras, ka koka tvaiku caurlaidība ievērojami palielinās, ja tajā ir plaisas vai salaidumi caur kuriem var pastiprināti notikt gaisa, mitruma un siltuma apmaiņa. Salīdzinot izolācijas slāņa biezumus var redzēt, ka biezāka izolācijas slāņa gadījumā temperatūras un relatīvā mitruma vērtības starp koku un izolāciju (skatīt attēlus 3A un 3C) būs augstākas biezākam izolācijas slānim. Tas skaidrojams ar to, ka ziemas periodā temperatūras kritums izolācijas slānī ir lielāks un relatīvā mitruma vērtības līdz ar to palielinās. Savukārt vasaras periodā fenola putu materiāls kalpo kā tvaiku izolācija un, mitrumam difundējot uz iekšpusi, notiek relatīvā mitruma paaugstināšanās šajā zonā. Apskatot attēlus 3B un 3D redzams, ka uzreiz aiz tvaika barjeras relatīvais mitrums būs nedaudz zemāks biezāka izolācijas slāņa gadījumā, jo vasaras periodā caur plānāku izolācijas slāni tas vieglāk nokļūst līdz tvaika barjerai.
Attēls 3. Mikroorganismu augšanas risku novērtējums a) 2 cm izolācija, punktam uz gaisa spraugas un koka konstrukcijas robežas b) 2 cm izolācija, punktam uz tvaika barjeras un siltinājuma slāņa robežas c) 6,5 cm izolācija, punktam uz gaisa spraugas un koka konstrukcijas robežas b) 6,5 cm izolācija, punktam uz tvaika barjeras un siltinājuma slāņa robežas.
Pavisam savādāka aina ir ķieģeļu mūra gadījumā, kur materiālu kapilārā ūdens uzsūce ir ievērojami augstāka un liela daļa no lietus ūdens tiek uzsūkta konstrukcija, nevis notek lejā gar to. Šajā gadījumā konstrukcija ir līdzīga kā attēlā 2, bet 20 cm koka sienas vietā ir 50 cm ķieģeļu mūris. Mikroorganismu augšanas riski šajā gadījumā parādīti attēlā 5.
Attēls 4 parāda, ka ķieģeļu mūra konstrukcijās paaugstinātā mitruma dēļ ir vērojami potenciāli mikroorganismu augšanas riski un šajā gadījumā nepieciešama papildus analīze. Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā temperatūras kritums ziemas periodā ir ievērojami lielāks biezāka siltuma izolācijas slāņa gadījumā un tas rada potenciālus riskus (skatīt attēlu 4C). Plāna izolācijas slāņa gadījumā temperatūras kritums ir nedaudz mazāks un tādēļ visi relatīvā mitruma un temperatūras punkti atrodas zem pirmās robežas (lim 1) un mikroorganismu augšanas riski neveidojas (attēls 4A). Ķieģeļu mūra gadījumā, paaugstināta ūdens satura dēļ konstrukcijā ir arī augstāks relatīvais mitrums un tas rada nelielus riskus vasaras periodā pie tvaika barjeras plāna izolācijas slāņa gadījumā. Tiesa, šie riski, kā redzams attēlā 4B ir minimāli, jo tikai īslaicīgi pārsniedz pirmo robežu, turklāt laika gaitā samazinās, kas nozīmē, ka konstrukcija vēl nav ieņēmusi līdzsvara mitruma stāvokli.
Attēls 4. Mikroorganismu augšanas risku novērtējums a) 2 cm izolācija, punktam uz gaisa spraugas un ķieģeļu mūra robežas b) 2 cm izolācija, punktam uz tvaika barjeras un siltinājuma slāņa robežas c) 6,5 cm izolācija, punktam uz gaisa spraugas un ķieģeļu mūra robežas b) 6,5 cm izolācija, punktam uz tvaika barjeras un siltinājuma slāņa robežas.
Dotā pieeja ļauj modelēt situācijas, ja lietotas arī adaptīvas tvaika barjeras un ievērojami sarežģītākas, no mitruma viedokļa riskantākas norobežojošās konstrukcijas. Attēlā 5 redzama konstrukcija, kurai ārpusē ir apmetuma kārta, kurai seko izolācijas kārta (vate vai poliuretāns attiecīgi gadījumiem B un C), finiera plāksne konstrukcijas stiprībai, vēl viens izolācijas slānis ar tādu pašu materiālu, adaptīvā tvaika barjera, gaisa slānis un koka iekšējā apdare. Adaptīvās tvaika barjeras caurlaidība ir atkarīga no ūdens tvaiku spiediena barjeras pretējās pusēs.
Attēls 5. A) Konstrukcijas shematisks attēlojums B) temperatūras un mitruma sadalījums saliktai konstrukcijai, ja siltinājumam izmantota vate un C) temperatūras un mitruma sadalījums saliktai konstrukcijai, ja siltinājumam izmantots poliuretāns.
Kā redzams attēlā 6, tad šajās konstrukcijās temperatūras un mitruma punktu saime gada robežās vairakkārt iziet ārpus drošības zonas, turklāt vates siltinājuma gadījumā tas notiek ar lielāku amplitūdu. Tādēļ šiem gadījumiem veikta arī padziļināta analīze, kura rāda, ka laiks, kurā konstrukcijas daļa bijusi bīstamā zonā ir pietiekami īss un mikroorganismu augšanas riski tomēr neveidosies. To uzskatāmi parāda attēls 7, kur redzams mikroorganismu augšanas indekss atkarībā no laika. Kā redzams, tad skalā no 0 līdz 6 vērtības, kuras atšifrētas iepriekš, nepārsniedz 0,01.
Attēls 6. Mikroorganismu augšanas risks a) konstrukcijai ar vates izolāciju punktam uz apmetuma un izolācijas slāņa robežas b) konstrukcijai ar vates izolāciju punktam uz izolācijas slāņa un saplākšņa plāksnes robežas c) konstrukcijai ar poliuretāna izolāciju punktam uz apmetuma un izolācijas slāņa robežas d) konstrukcijai ar poliuretāna izolāciju punktam uz izolācijas slāņa un saplākšņa plāksnes robežas.
Attēls 7. Padziļināta mikroorganismu augšanas analīze gadījumam ar poliuretāna siltinājumu.
informācija atjaunota 05.02.2018
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/192
"Viedo risinājumu gandrīz nulles enerģijas ēkām izstrāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos"
Aktualitātes
marts, 2020
13. martā piedaloties starptautiskajā izstādē "Māja 1" LU stendā tika demonstrēti jaunākie pētījumi energoefektīvu būvkonstrukciju ilgtspējas jomā, solāro paneļu faktiskās efektivitātes izpētes rezultāti Latvijas klimatā, kā arī demonstrēti izstrādātie bezvadu sensoru tīklu risinājumi un inovatīvi būvmateriāli uz vietējo izejvielu bāzes. Izstādes turpinājums provizoriski plānots no š.g. 17.–19. aprīlī.
Brošūras lapas:
1234
Plakāti:
Solārie paneļiBezvadu sensoriSiltums/mitrumsPelejumsHeatMod
februāris, 2020
78. LU zinātniskajā konferencē tika prezentēti poli- un monokristālisko solāro paneļu ar dažādu telpisko orientāciju pirmā monitoringa gada rezultāti. Tie parādīja, ka Latvijas klimatā monokristāliskie paneļi var saražot līdz 40% vairāk enerģijas un 90% tās tiek saražoti laika periodā no marta līdz oktobrim.
Vairāk informācijas prezentācijā
novembris, 2019
Lai pētītu masīvas konstrukcijas papildus siltuma izolācijas no iekšpuses efektivitāti un ilgtspēju, vienā no testēšanas stendiem (CER) tika uzlikta fenola putu (siltuma vadītspēja lambda=0,02 W/m.K) siltuma izolācija ar uz tās rūpnieciski uzmontēto ģipškartona apdari.
septembris, 2019
27. septembrī testēšanas poligonā LU BD notika seminārs, kur starptautiskās zinātniskās konferences " Innovative Materials, Structures and Technologies 2019" dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunākajiem LU realizējamā ERAF projekta pētījumu rezultātiem gNEĒ faktiskās energoefektivitātes Latvijas klimatā jomā.
Projekta pētnieki šajā konferencē piedalījās arī nolasot 5 referātus.
jūnijs-augusts, 2019
Lai veiktu pilnvērtīgu ilgtermiņa monitoringu gNEĒ Alojas biznesa atbalsta centrā tika uzstādīta meteostacija un pieslēgti BMS papildus energopatēriņa skaitītāji, kā arī GnEĒ monitoringa datu attālinātai vizualizācijai un analīzei izmēģinājuma režīmā uzsākta oriģināli izstrādātās programmatūras ekspluatācija.
jūlijs, 2019
Lai pētītu solāro sistēmu efektivitātes atkarību no izmantojamajiem dažāda veida akumulatoriem, darbojoties autonomā režīmā, testēšanas poligonā tika instalēti 3 viena veida un vienādi telpiski orientēti solārie paneļi.
maijs/jūnijs, 2019
Lai pētītu saliktu ārsienu konstrukciju, kas piemērotas gNEĒ, energoefektivitāti un mitruma dinamiku testēšanas poligona AER stenda ārsienas no iekšpuses tika siltinātas ar silikogēla paneļiem, bet LOG un CER ārpuses ventilācijas šķirkārtā tika iepildītas putu polistirola granulas.
aprīlis, 2019
Pavasaris mūsu testēšanas poligonā.
aprīlis, 2019
11. aprīlī rīkotajā zinātniski-praktiskajā seminārā "Ceļā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvijā" piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku. (ziņa LU portālā).
marts, 2019
Raidījumā "Laiks mājai" A. Jakovičs komentē konteineru mājas.
decembris, 2018
7. decembrī Alojas biznesa atbalsta centrā Sala (gNEĒ) tika instalēts izveidotais bezvadu sensoru tīkls temperatūru un mitruma ilgtermiņa attālinātam monitoringam.
decembris, 2018
Eksperimentālajā poligonā uz esošajiem testēšanas stendiem ir uzstādīti dažādi solārie paneļi, lai ilgtermiņā testētu to efektivitāti Latvijas klimatā atkarībā no to telpiskās orientācijas un izmantotajiem akumulatoriem enerģijas uzkrāšanai.
novembris, 2018
Kārtējās darba vizītes laikā Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centrā "SALA" tika veikti ārsienu un stikloto konstrukciju operatīvie siltuma caurlaidības mērījumi, izmantojot no jauna iegādātās iekārtas, kā arī saskaņoti ēkas energoefektivitātes monitoringa pilnveidošanas plāni.
oktobris, 2018
12. oktobrī viesi no Tamperes Tehnoloģiju universitātes profesora Juhas Vinhas vadībā tika iepazīstināti ar ERAF projekta pētījumu rezultātiem gan laboratorijā, gan poligonā Botāniskajā dārzā
septembris, 2018
Raidījumā "Laiks mājai" A. Jakovičs populārā formā izstāsta par ar "elpojošām" sienām.
septembris, 2018
Izmēģinājumiem stendu būvkonstrukcijās tika ievietoti bezvadu sensoru prototipi ilgtermiņa izmēģinājumiem reālos ekspluatācijas apstākļos. Prognozētais sensoru darbības ilgums ir vairāki gadi.
augusts, 2018
22. augustā eksperimentālajā poligonā notika starptautiskās vasaras skolas "Ilgtspējīgas konstrukcijas" nodarbības, kur ERAF projekta dalībnieki (A. Jakovičs, S. Gendelis, M. Šinka u.c.) 3 stundu laikā iepazīstināja 18 skolas dalībniekus - doktorantus un profesorus no dažādām valstīm ar izveidotajiem testēšanas stendiem, to apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmām, kā arī mērīšanas un datu savākšanas sistēmu. Lielu dalībnieku interesi izraisīja projekta pētījumu rezultāti, kas rosināja daudz jautājumu un aktīvu diskusiju.
maijs, 2018
26. maijā TV6 raidījuma "Laiks mājai" sižetā A. Jakovičs populārā formā iepazīstināja ar projekta pētījumiem.
maijs, 2018
22. maijā projekta dalībnieki atjaunoja testēšanas stendu konstrukcijas pēc veiktās zondēšanas, veica stikloto virsmu tīrīšanu, lai nodrošinātu vienādu starojuma plūsmu, un sagatavoja stendu iekštelpas turpmākiem eksperimentiem.
maijs, 2018
15. maijā pēc vairāk nekā 5 gadu ekspluatācijas tika veikta dažādo testēšanas stendos Botāniskajā dārzā izmantoto būvkonstrukciju stāvokļa zondēšana. Atsedzot iespējamā mitruma uzkrāšanās ziņā kritiskos slāņus, tika vērtēts to stāvoklis un paņemti paraugi turpmākai detalizētai mikrobioloģiskai izpētei. Provizoriskais vērtējums rāda, ka izvēlētie būvkonstruktīvie risinājumi ir bijuši veiksmīgi.
Fotorgāfijas ievietotas sadaļā FOTO.
aprīlis, 2018
2018.g. 19. aprīlī vairāk nekā 100 būvniecības nozares speciālistu no uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijām piedalītos zinātniski praktiskajā seminārā "Ceļā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām Latvija", kas tika organizēts šī projekta ietvaros. Vairāk informācijas skat. publicitātes sadaļā. Dalībnieku aptaujas apkopojums.
marts, 2018
8. martā A. Jakovičs, apmeklējot pētniecisko institūtu FIW Minhenē, iepazinās ar būvmateriālu mitruma absorbcijas noteikšanas metodēm, kas svarīgi to siltuma vadītspējas un ilgtspējas analīzei.
Savukārt 11. martā, apmeklējot četras dažādas pasīvās ēkas, iepazinās ar tur izmantotajiem materiāliem, tehnoloģijām un sistēmām, kas būtiski veidojot priekšlikumus nZEB risinājumiem Latvijā.
janvāris, 2018
LU Zinātniskās konferences sekcijas sēdē "Matemātiskās metodes pētījumu izcilībai" 1. februārī Jānis Ratnieks prezentēja pētījumu "Mikroorganismu augšanas novērtējums Testa ēku jumta konstrukcij"
janvāris, 2018
projekta zinātniskajā seminārā Jānis Ratnieks prezentēja vieglo konstrukciju mitruma dinamikas un mikroorganismu augšanas prognozēšanu ilgtermiņā Latvijas klimatā
novembris, 2017
Starptautiskajā konferencē SGEM Vienna Green 2017 (Vīnē) 2017. g. 27.-29. novembrī referātā "Results of a long-term energy efficiency monitoring of test buildings under real climatic conditions" tika parādīti daži projekta rezultāti.
septembris, 2017
Projekta darbinieki iepazīstināja starptautiskās konferences "Inovatīvie materiāli, konstrukcijas un tehnoloģijas" ietvaros organizētās studentu konferences dalībniekus ar šī projekta ietvaros veiktajiem un turpmāk plānotajiem pētījumiem, apmeklējot LU Botāniskajā dārzā izveidotos energoefektivitātes testēšanas stendus. Uzstājoties ar prezentāciju šajā konferencē projekta vad. A. Jakovičs iepazīstināja tās dalībniekus un Latvijas industrijas pārstāvjus arī ar realizējamā ERAF projekta mērķiem, uzdevumiem, paveikto un tuvākā perioda darbiem.
septembris, 2017
Projekta darbinieki iepazinās ar 2016.g. Ādažu Valdorfa skolai uzceltajā sporta zālē izmatotajiem risinājumiem un pirmā gada ekspluatācijas pieredzi. Ēka ir projektēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka.
jūlijs, 2017
Projekta pētnieki iepazinās ar biznesa atbalsta centra gNEĒ "SALA" Alojā sistēmām un vienojās par sadarbības līguma noslēgšanu ēkas ilgtermiņa monitoringam.
jūlijs, 2017
Notika projekta zinātniskais seminārs "Inovatīvi risinājumi gandrīz nulles enerģijas ēkām"
maijs, 2017
A. Jakovičs Ventspilī iepazinās ar mikrokapilāro siltummaiņu ražošanas tehnoloģiju uzņēmumā Wasserkabel Baltic, kā arī ar inovatīvu un vieglu šūnveida koka būvmateriālu Dendrolight ražošanas tehnoloģiju. Šie izstrādājumi potenciāli efektīvi izmantojami arī gandrīz nulles enerģijas ēkās.
aprīlis, 2017
Projekta zinātniskajā seminārā Alise Jēkabsone un Daila Sloka prezentēja iespējamo risinājumu priekšlikumus gandrīz nulles enerģijas biroju ēkai
aprīlis, 2017
Projekta zinātniskajā seminārā Madara Bēma prezentēja pirmās ieceres gandrīz nulles enerģijas biroju ēkai
aprīlis, 2017
Projekta pārstāvji iepazinās ar atbilstoši gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām 2016.g. uzbūvēto Alojas uzņēmējdarbības atbalsta centra ēku SALA un ar novada Domes pārstāvjiem apsprieda sadarbības iespējas šīs ēkas energoefektivitātes padziļinātā izpētē un pieredzes izplatīšanā.
aprīlis, 2017
Projekts ir uzsākts. 6. aprīlī notika pirmā personāla sapulce.